23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Jaunais gads Paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki ka tā auksta,
Varbūt tai silta ir sirds!
Draudzība Viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņš,
Viens vienīgs draugs,
Tik mīļš un dārgs!
Jāņi / Līgo svētki Visa zāle bija laba,
Ko plūc Jāņu vakarā.
ZĀLĪTEI nu cita daba,
Narkotiku sakarā!
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldienzaķītim
Nekrāsoti pauti...
Dzimšanas diena Es Jums novēlu vārpatas sīkstumu,
Tad kad nestundu ēnojums māc!
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.
Rupjie pantiņi (18+) Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt's
Ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.

Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis,
Gaiši iedegās guns.

/V.Plūdonis/
Draudzība Es nezinu ko sirds man vēlas,
Tik zinu to, ka grib tā gūt.
Šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt!
Jaunais gads Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Ziemassvētki Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.

Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

***

Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Izlaidums Pa zaļiem vārtiem ar vasaras puķēm
Un spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,
Nāk jaunība tava ar rasas veltēm
Un dimantus nober: Ņem, salasi sev!
/V.Mežnora/
Jaunais gads Lai Jaunais gads jums laimi nes
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz savu svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.
Draudzība Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi- vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi.
Lieldienas Šorīt rīta agrumā,
Vistas leca Daugavā,
Nevar pierast tās pie domas
Atkal raibas ir tās olas.
Valentīndiena / Mīlestība Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Jaunais gads Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!
Katrai dienai Zelta laikus gaidīt velti,
Tie aiz mūžibas ir celti
Tukša tāda cerība!
Bet ik katru brīdi saprast
Dzīves zeltu rakt un atrast-
Tā ir īsta gudrība.

/M. Kaudzīte/
Jaunais gads Vecais gads jau projām pošas,
Māj ar roku ardievas.
Jaunam gadam jaunas balvas,
Jauni pārsteigumi būs.
Skumjās Es baidos būt klusumā.
Tur esi tu tuvumā,
Nevietā, nelaikā,
Ne savā izskatā.
Draudzība Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Lieldienas Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Bērniņa piedzimšana Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Vēlējumi Novēlu Karlisona apetīti.
Uz dzivi Pepijas Garzeķes fantāziju,
Un Vinija Pūka neatlaidību!
Valentīndiena / Mīlestība Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.

Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.

Un neizsacīts
tas nevar palikt.

Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.

Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.

Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.

Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/