23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Vārda diena Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Ziemassvētki To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.
Draudzība Ir daudz pie debesīm zvaigžņu,
Un katra savādāk mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu,
Un katram savādāka sirds.
Dzimšanas diena Lai viss ko vēlies - PIEPILDĀS.
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ!
Vēlējumi Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/
Valsts svētki Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!

(O. Vācietis)
Ziemassvētki Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Jāņi / Līgo svētki Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.
Vēlējumi Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!
Jāņi / Līgo svētki Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts tik daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.
Jāņi / Līgo svētki Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
Rupjie pantiņi (18+) Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Jaunais gads Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tie, ko gribas sagaidīt !
Ziemassvētki Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.
Smieklīgie pantiņi Salatēvs pa mežu brien
Kājās apakšbikses vien.
Zaķu tēvs aiz krūma bolās,
Kā šis neapsaldē olas?
Valentīndiena / Mīlestība Tu man jautā ko es mīlu?
Es tev teikt to nevaru!
Varbūt saliec vārda pirmos birtus!
Iznāks tas ko mīlu es.
Lieldienas Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Vārda diena Lai uz visas zemes virsas
Tavu vārda dienu svin!
Un, lai nokriit tas us d.....,
Kas šo dienu neatmin!
Ziemassvētki Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Ziemassvētki Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
Ziemassvētki Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,

Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.

Mums cerība laimes pakavus

No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Skumjās Nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu.
Vārda diena Vārda dienu vajag svinēt
Otrā dienā lai var minēt-
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!
Kāzas un kāzu jubilejas Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestiiba vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā...!
Kāzas un kāzu jubilejas Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.