23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Lieldienas Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Skolas gadus lieci vērā,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo
Atpakaļ vairs nenāks tie! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas,
Un tava mīļā, mazā sirds
Ir pilna maiguma un dzejas.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un saldi smaržo orhidejas,
Un balti krizantēmas mirdz.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un staro tava mazā sirds... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Žilbinošus panākumus,
Kolosālus ienākumus,
Satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Simtu jaunu domu dod viens mirklis,
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstots mirkļu ir ikkatrā dienā-
Vai tu radzi, cik tu bagāts esi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai mirdzošs rūķis laimi nes,
līdz malām pilnu maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
kā putekļi pa gaisu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi No rasas izaug saule,
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāk ziemassvētki ar svētvakaru,
Kā sudraba svečturis pasaule šķiet,
Kur ticība labajam, gaismojot garu,
Šai naktī gan pilīs, gan būdiņās zied. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama -
Es arī esmu ēdama! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šovakar, kad rotaļīgi
Aiz loga lietus lāses krīt,
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!
Un nebēdā par pazudušo sniega segu,
Kas mūsu dvēseles var sasildīt!
Jo īstā svētku noskaņa,
Tikai mūsu sirdīs mīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lauz saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vai atceries,tā rudens diena bija,
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Salatētis rāja Rūdi,
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
"Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu