23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Ziemassvētki Šeku reku maiss pa laukus veļas,
Man jau priekā p... ceļas,
Xmas vecīts šurpu nāk,
Varam beidzot galdu klāt!
Jolku fiksi pušķošu,
Cūkas ausi našķošu!
Nu tad iedzeram-lai priekā!
Lai ir veiksme katrā lietā!
Ziemassvētki Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Katrai dienai Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.

/I. Gaile/
Ziemassvētki Lai ziemassvētkos prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda!
Valsts svētki Tas ir mans pusvārda lūgums,
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija!
Dzimšanas diena Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Dzimšanas diena Šodien tava laimes diena,
Visām pāri mirdz.
Šodien tevi vienu,
Apsveicu no sirds.
Ziemassvētki Šovakar, kad rotaļīgi
Aiz loga lietus lāses krīt,
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!
Un nebēdā par pazudušo sniega segu,
Kas mūsu dvēseles var sasildīt!
Jo īstā svētku noskaņa,
Tikai mūsu sirdīs mīt!
Smieklīgie pantiņi Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Lieldienas Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso!
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte ar resnām kājām.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Jaunais gads Gads aizgājis kā daudzi simti,
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt !
Valentīndiena / Mīlestība Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi ceļi nedzirdami gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti sirdī kaist.
Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt's
Ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.

Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis,
Gaiši iedegās guns.

/V.Plūdonis/
Valentīndiena / Mīlestība Tā traucam
Un skrienam,
Un laimīgi esam,
Jo sapni par debesīm krūtīs sev nesam.
Rupjie pantiņi (18+) Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli
Valentīndiena / Mīlestība Eņģelis pa gaisu trauc
Visus šodien mīlēt sauc,
Mīlestības bultas saldās,
Lai Tev garām neaiztraucas.
Ziemassvētki Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu.
Jaunais gads Lai Jaunā gadā darbi veicas,
Un gaišas domas tālē trauc,
Lai sirds pēc mīlestības tiecas
Un tajā allaž saules daudz!
Valentīndiena / Mīlestība Sajust vēlreiz tavu elpu,
Tavos glāstos vēlreiz slīkt,
Aizpildīt šo tukšo telpu,
Kura manā sirdī mīt.
Mātes diena Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!
Draudzība Ja gribi nokļūt kalna galā,
tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
tad mācies pati laba būt!
Vēlējumi Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...
Valentīndiena / Mīlestība Ne akmenim ,ne kokam
Nekad to nesajust,
Ka var no smaida viena
Ar sauli pielīt diena
Un visas bēdas zust.
Ziemassvētki Zaķēns mežā ezi sauc
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs.
Jaunais gads Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tie, ko gribas sagaidīt !