Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.

Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!

Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.

Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!

Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!

Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........

Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu.

Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Mīlestība brauc.
Visi berni mīļi labi,
Pantiņu šo dzied!

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.

Balta mana māmuliņa
Balti mani audzinai
Pati sevi netaupija
Balti mani audzinot

Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.

Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!

Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!

<< Iepriekšējās |1| Nākamās>>