Starp dzīvības svaigznēm daudzām,
Nu arī tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem,
Vecāku mīlošā sirds.

Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!

Lai tā Jūsu mazdēliņš
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liels, tad būs viņš
Saules takas minējiņš!

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/

Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!

Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.

Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt,staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai,tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.

Divas mazas kājiņas tipināt jau sāk,
Divas mazas rociņas tēti apkampt māk.
Māmiņai tu uzsmaidi,rokaspretīm sniedz
Ieklausies ko saka tā,visu vērā liec.
Uz taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies
Kad pirmais gadiņš aizritēs,tā vietā otrs stāsies

Lai Jūsu mazā meitenīte
Ir kā saules purenīte.
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas mijējiņa.
9 mēneši nu jau aiz kalniem
maziņš un mīļš duss bēbītis plaukstās
paskries laiks kā vējš gar ausīm
un mazulītis staigāt sāks.

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.

Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.

Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.

No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...

tev rūpēties vajadzēs,
tev pieskatīt vajadzēs,
par dieva dāvanu un svētību,
par bērniņu tavu.

Lai prieks un laime,
Ši dienā nozīmīgajā.
Lai bērniņš top mīlēts un gaidīts,
Šai dienā.
(L.Krūmiņa)

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Man zīlīte pavēstīja-
Jauni radi piedzimuši.
Es būšieti apraudzīti-
Vai brālīši vai māsiņas.

Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.

Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.

Kā mazs pūpolzariņš,
Kā mazs saules stariņš,
Mirdzi saviem vecākiem!

Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.

<< Iepriekšējās |1| Nākamās>>